[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat

algselt adv sākotnēji ∙ ei ole teada, mis see sõna algselt tähendas nav zināms, ko šis vārds sākotnēji nozīmējis

andestus s {andestuse, andestust, andestusi} piedošana ∙ patul ja kuritööl ei ole andestust grēkam un noziegumam nav piedošanas

tagasi andma 1. atgriezt, atdot ∙ ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot ∙ kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot

aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts ∙ terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms ∙ naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars ∆ aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties

asja|tundja s lietpratējs, speciālists ∙ tehnika asjatundja tehnikas lietpratējs; ma ei ole sel alal asjatundja es neesmu speciālists šajā jomā

ega a adv 1. vai, vai tik ∙ ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ∙ ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?

ega b knj ne, nedz, ne arī ∙ sellist raha pole ei sul ega mul tādas naudas nav ne tev, ne man; siin ei ole ühtegi puud ega põõsast te nav neviena koka, ne krūma; tal pole isa, ema ega muid lähemaid omakseid viņam nav ne tēva, ne mātes, ne arī citu tuvāku radinieku; isa ei tulnud ega tulnud tēvs nenāca un nenāca

ei c (nolieguma partikula) ne- ∙ ei ole nav; ma ei tee seda es to nedarīšu; inimene ei ela ainult leivast cilvēks nedzīvo tikai no maizes

enam a adj {enama, enamat, enamaid} 1. vairāk ∙ enam kui sõber vairāk nekā draugs; enamale ma ei pretendeerigi uz kaut ko vairāk es nemaz nepretendēju 2. pārāks, labāks ∙ ta ei ole teistest enam viņš nav pārāks par citiem

`hais s {haisu, `haisu, `haise} smaka ◦ higihais sviedru smaka; kõrbehais sviluma smaka ∆ ei ole haisugi nav ne smakas; haisu ninasse saama (uzzināt) saost

häälestama v 1. skaņot ∙ kitarr tuleb ümber häälestada ģitāra jāpārskaņo; mandoliin on häälestamata mandolīna nav noskaņota 2. veidot noskaņu, noskaņot ∙ pessimistlikult häälestatud inimesed pesimistiski noskaņoti cilvēki; mahe valgus häälestas puhkuseks maiga gaisma noskaņoja uz atpūtu 3. noregulēt, noskaņot ∙ automaattreipinki häälestama noregulēt automātisko virpu; raadiovastuvõtja ei ole täpselt häälestatud radiouztvērējs nav precīzi noskaņots

ime|rohi s brīnumzāles ∙ vähi vastu ei ole imerohtu brīnumzāļu pret vēzi nav

ise|enese pr sevis-, paša- ∙ iseenese üle naerma smieties pašam par sevi; ta mõtleb ainult iseendale viņš domā tikai pats par sevi; iseenese lõbuks savam priekam; neil ei ole usku iseendasse viņiem nav ticības sev pašiem

juhus`lik adj {juhusliku, juhus`likku, juhus`likke} 1. nejaušs, gadījuma- ∙ juhuslik sündmus nejaušs notikums; juhuslik töö gadījuma darbs 2. nejauši ∙ see ei ole juhuslik, et need taimed on hakanud just siin kasvama tas nav nejauši, ka šie augi sākuši augt tieši te

just adv 1. tieši, taisni ∙ just täna ei ole mul autot tieši šodien man nav mašīnas; just nimelt tieši tā; just praegu tieši tagad 2. tieši, tikko ∙ päike oli just tõusnud saule tikko bija uzlēkusi 3. gluži ∙ seda just öelda ei saaks to gluži nevarētu teikt

jutu|mees s stāstnieks, runātājs ∙ ta ei ole suurem jutumees viņš nav liels runātājs

juurest a adv tuvumā ∙ kui juurest ei leia, otsi kaugemalt ja tuvumā neatrodi, meklē tālāk; juurest vaadatuna ei ole see nii ilus kui eemalt paistab tuvumā skatoties, tas nav tik skaists, kā pa gabalu šķiet

jõu|kohane adj pa spēkam esošs, pieejams ∙ see ei ole mulle jõukohane tas man nav pa spēkam

jõustama v piešķirt likuma spēku, apstiprināt, sankcionēt ∙ seadust ei ole veel jõustatud likums vēl nav apstiprināts

järje|kindlus s konsekvence, pastāvība ∙ tema arutlustes ei ole järjekindlust viņa spriedelējumos nav konsekvences

karva|võrd[ki] adv par matu, par mata tiesu ∙ karvavõrd puudus, et oleksin kukkunud mata tiesas pietrūka, lai es būtu nokritis; olukord ei ole karvavõrdki muutunud situācija nav mainījusies ne par matu

kasvu|pind s 1. (audzēšanas) platība ∙ suurendati taliviljade kasvupinda palielināja ziemāju platības 2. augsne ∙ kartulile soodne kasvupind kartupeļiem labvēlīga augsne 3. pamats, atbalsts ∙ niisugusel teoorial ei ole kasvupinda šādai teorijai nav pamata

keelatu adj {keelatu, keelatut, keelatuid} aizliegts ∙ ma ei ole midagi keelatut teinud es neesmu darījis neko aizliegtu

läbi keema izvārīties ∙ liha ei ole veel korralikult läbi keenud gaļa vēl nav kārtīgi izvārījusies

kibe|kiire a s liela steiga ∙ selle tööga ei ole kibekiiret šis darbs nav ļoti steidzams

kohane adj {kohase, kohast, kohaseid} 1. piemērots, atbilstošs ∙ ta otsib kohast ettekäänet viņš meklē piemērotu iemeslu; see ei ole minu maitse kohane tas nav atbilstošs manai gaumei 2. vietā ∙ siinkohal on kohane peatuda veel ühel asjaolul šeit būtu vietā pakavēties pie vēl kāda apstākļa

`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta ∙ seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ∙ ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija ∙ auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība ∙ koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls ∆ omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas

`kool s {kooli, `kooli, `koole} skola ∙ üheksa­klassi­line kool deviņklašu skola; koolis õpetajana töötama strādāt skolā par skolotāju; kool asub lähedal skola atrodas tuvu; pühapäeval ei ole kooli svētdien skolas nav; kool lahutati kirikust skola tika šķirta no baznīcas; see andis temale kõva kooli tas viņam deva pamatīgu skolu

`kord a s {korra, `korda, `kordi} 1. reize ∙ mind võeti iga kord lahkesti vastu mani katru reizi laipni uzņēma; kord nädalas reizi nedēļā; ma ei ole kordagi tööle hilinenud es ne reizi neesmu nokavējis darbu; mis niisugusel korral teha? ko šādā reizē darīt?; neli korda suurem četras reizes lielāks; poiss jooksis kolm korda ümber maja zēns trīsreiz apskrēja ap māju; seitse korda üheksa septiņreiz deviņi 2. kārta ∙ kelle kord on täna lõunasööki valmistada? kā kārta ir gatavot pusdienas šodien?; nad ootasid kannatlikult oma korda viņi pacietīgi gaidīja savu kārtu

kui b knj 1. kā ∙ mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik ∙ mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ∙ ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā ∙ oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad ∙ uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja ∙ kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut ∙ kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ∙ ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu

kui|võrd b knj 1. jo, tā kā ∙ ma ei oska sulle nõu anda, kuivõrd ei tunne kõiki asjaolusid es neprotu tev dot padomu, jo nepārzinu visus apstākļus; kuivõrd teha on nii palju, ei tohi me enam aega kaotada tā kā darāmā ir tik daudz, mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku 2. kā ∙ see on mitte niivõrd etiketi, kuivõrd taktitunde küsimus tas ir ne tik daudz etiķetes, kā takta izjūtas jautājums; ta ei ole niivõrd pahatahtlik, kuivõrd mõtlematu viņš ir ne tik daudz ļaunprātīgs, kā neapdomīgs

kupatama a v apvārīt ∙ kõiki seeni ei ole vaja kupatada visas sēnes nav jāapvāra

kusagil adv kaut kur ∙ kusagil metsas kaut kur mežā; me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; teda ei ole kusagil viņa nav nekur

`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums ◦ kuumalaine karstuma vilnis ∙ saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ∆ ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts

`kõlkuma v {`kõlkuda, kõlgun} 1. šūpoties ∙ ukse kohal kõlkus latern virs durvīm šūpojās laterna 2. svārstīties ∙ vee hind kõigub Eestis kordades ūdens cena Igaunijā svārstās vairākas reizes 3. sar mētāties, maisīties ∙ mis sa siin kõlgud, hakka juba astuma! ko tu te mētājies, sāc jau iet!; kui teda ei ole vaja, kõlgub ta sul alati jalus kad viņš nav vajadzīgs, viņš vienmēr maisās tev pa kājām

`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss ∙ kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde ∙ tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa ∙ murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu ∆ kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā

kõrval b pop 1. blakus, pie ∙ tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās ∙ minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus ∙ pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu

käest b pop no, no rokām ∙ me ei saa seda sinu käest vastu võtta es nevaru no tevis to pieņemt; laenasin sõbra käest kolm eurot aizņēmos no drauga trīs eiro; ostsin lapse käest kimbu lilli nopirku no bērna puķu pušķi; minu käest ei ole sul pääsu no manis tev neaizbēgt; tule ära päikese käest! nāc projām no saules!; käsk tuli keisri käest pavēle nāca no ķeizara; ta tuli minu käest abi küsima viņš nāca prasīt man palīdzību; tal õnnestus valvurite käest põgeneda viņam izdevās aizbēgt no sargiem

käima v {käia, käin} 1. iet ∙ jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ∙ ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt ∙ aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt ∙ me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt ∙ arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties ∙ töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam ∙ kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt ∙ see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties ∙ see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt ∙ õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ∙ ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties ∙ see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt ∙ käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam ∙ uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties ∙ tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem ∆ käia laskma dot vaļā

läbi küpsema izcepties ∙ liha ei ole veel läbi küpsenud gaļa vēl nav izcepusies

küsima v 1. jautāt, vaicāt ∙ ta küsis sinult midagi viņš tev kaut ko jautāja; ei ole kedagi, kellelt seda küsida nav neviena, kam to pavaicāt; temalt küsiti palju, ja kõigele tuli vastata viņam daudz vaicāja, un uz visu bija jāatbild 2. lūgt ∙ laenu küsima lūgt aizdevumu; ta küsis isalt raha viņš lūdza tēvam naudu 3. prasīt ∙ haige küsis juua slimnieks prasīja dzert; seesuguse kauba eest võib head hinda küsida par tādu preci var prasīt labu cenu; kõht küsib süüa vēders prasa ēst 4. rūpēt ∙ kirglik kalamees ei küsi ilmast kaislīgam makšķerniekam laika apstākļi nerūp

lahendus s {lahenduse, lahendust, lahendusi} 1. risinājums ◦ hädalahendus ārkārtas risinājums ∙ probleemile lahendust otsima meklēt problēmas risinājumu; see lahendus ei ole parim šis risinājums nav labākais 2. atrisinājums ∙ õige lahendus pareizs atrisinājums 3. tehn izlāde ◦ kaarlahendus lokizlāde ∙ välk on vastasmärgiliste laengute lahendus zibens ir pretēji lādētu lādiņu izlāde

levi s {levi, levi, levisid} 1. izplatība, izplatīšanās 2. raidīšana, apraide ∙ raadiolainete levi radioviļņu pārraidīšana 3. pārklājums, uztveršanas zona ∙ telefonil ei ole levi telefonam nav uztveršanas zonas

ligidane a s {ligidase, ligidast, ligidasi} tuvinieks ∙ tal ei ole ühtki ligidast viņam nav neviena tuvinieka

liikvel adv 1. kustībā ∙ kuulujutud on liikvel klīst baumas 2. apgrozībā ∙ need mündid ei ole enam liikvel šīs monētas vairs nav apgrozībā

`liin s {liini, `liini, `liine} 1. līnija ◦ tuleliin ugunslīnija; trammiliin tramvaja līnija; telefoni­liin telefona līnija ∙ aiapostid ei ole liinis sētas stabi nav vienā līnijā; oma liinist kinni pidama ieturēt savu līniju; lennufirma avas uue liini aviokompānija atklāja jaunu līniju; meil pole elektrit, torm on liini rikkunud mums nav elektrības, vētra ir sabojājusi līniju; vabrikus lasti käiku uus liin fabrikā palaida jaunu līniju; sugulus ema liinis radniecība pa mātes līniju 2. līne ∙ tõud, trossid ja liinid tauvas, troses un līnes

`lust s {lusti, `lusti, `luste} 1. prieks, jautrība, luste ∙ lust vaadata, kuidas töö edeneb prieks skatīties, kā darbs sokas; lusti lööma lustēties 2. patika, vēlme, luste ∙ ei ole lusti sinuga vaielda negribas ar tevi strīdēties

`lõhn s {lõhna, `lõhna, `lõhnu} 1. smarža, smaka ◦ sügiselõhn rudens smarža; vaigulõhn sveķu smarža ∙ köögist tuleb kohvi lõhna no virtuves nāk kafijas smarža; nina on kinni, lõhna ei tunne deguns ir ciet, nejūt smaržu; tehingul oli raha lõhn juures darījums oda pēc naudas 2. (daudzskaitlī) alkohola smaka ∙ kui lõhnad juures, ära rooli taha istu ja esi iedzēris, pie stūres nesēdies ∆ ei ole lõhnagi nav ne smakas; lõhna ninna saama uzost; mitte lõhnalegi laskma nelaist ne tuvumā

läbi|minek s 1. iziešana cauri ∙ metsast läbiminek iešana caur mežu 2. ieskriešana ∙ ei ole enam aega kodunt läbiminekuks vairs nav laika ieskriet mājās

lähi`kond s {lähikonna, lähi`konda, lähi`kondi} 1. tuvākā apkārtne, tuvums ∙ lähikonnas ei ole ühtki järve tuvākajā apkārtnē nav neviena ezera 2. apkārtējie, pietuvinātas personas, tuvo personu loks ∙ keegi tema lähikonnast kāds no viņam tuvo personu loka

mahti adv iespēja, laiks, vaļa ∙ ma pole saanud mahti kirjutada man nav bijusi iespēja rakstīt; ei ole mahti lugeda nav laika lasīt; anna mulle mahti mõelda ļauj man padomāt

maksev p {maksva, maksvat, maksvaid} derīgs, spēkā esošs ∙ see dokument ei ole maksev šis dokuments nav derīgs

`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt ∙ sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt ∙ mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam ∙ selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam ∙ millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs ∆ maksku mis maksab lai maksā ko maksādams

meelest pop -prāt, pēc domām ∙ tema meelest viņaprāt; minu meelest ei ole sul õigus manuprāt, tev nav taisnība

meelt|mööda adv pa prātam ∙ ei ole võimalik igaühele meeltmööda olla nav iespējams būt visiem pa prātam

`mõhk s {mõhu, `mõhku, `mõhke} druska, kripatiņa, nieks ∙ tütar ei ole mitte üks mõhk ema moodi meita nav ne druskas līdzīga mātei; ta ei mäleta mõhkugi viņš nenieka neatceras

mõõdetav p {mõõdetava, mõõdetavat, mõõdetavaid} mērāms, izmērāms ∙ kõik ei ole rahaga mõõdetav viss nav naudā izmērāms

mängu|ruum s 1. rotaļu telpa ∙ lasteaia mänguruumid bērnudārza rotaļu telpas 2. pārn vieta manevrēšanai ∙ selles projektis ei ole mul mänguruumi šajā projektā man nav vietas manevrēšanai

`määr a s {määra, `määra, `määri} 1. mērs, apmērs, daudzums ∙ mõningal määral kaut kādā mērā; olulisel määral būtiskā mērā; pole nõutaval määral ravimeid zāļu nav vajadzīgajā daudzumā; tervis oleneb suurel määral eluviisist veselība lielā mērā ir atkarīga no dzīvesveida; seadmete kulumise määr iekārtu nolietojuma pakāpe 2. mērs, likme, limits ◦ intressimäär procentu likme; vanusemäär vecuma limits ∙ uued autoritasu määrad jaunas autoratlīdzības likmes; karistuse kõrgeim määr on surmanuhtlus nāvessods ir augstākais soda mērs 3. mērs, robeža ∙ ta kannatuste määr sai täis viņa ciešanu mērs bija pilns; tööl ei ole otsa ega määra darbam nav ne gala, ne malas

määraja s {määraja, määrajat, määrajaid} 1. noteicējs, lēmējs ∙ mina ei ole neis asjus määraja es neesmu noteicējs šajās lietās 2. (rokasgrāmata) noteicējs ◦ taimemääraja augu noteicējs 3. (aparāts) noteicējs ◦ niiskusemääraja mitruma noteicējs

nagistama v 1. knakšķināt, skribināties, kraukšķināt ∙ hiired nagistavad põranda all peles skribinās zem grīdas 2. ķildoties ∙ me ei ole kunagi nagistanud mēs nekad neesam ķildojušies

nakkus|ohtlik adj infekciozs, lipīgs ∙ nakkusohtlikud puugid infekciozas ērces; haigus ei ole üldjuhul nakkusohtlik parasti slimība nav lipīga

need pr {nende, `neid} šie, tie ∙ need on minu kodu väravad šie ir manas mājas vārti; need ei ole minu mõtted tās nav manas domas

nime|pidi adv 1. vārdā, pēc vārda, pēc nosaukuma ∙ keegi hüüdis mind nimepidi kāds sauca mani vārdā; nimepidi tuttavad kohad, aga käinud ma seal ei ole pēc nosaukuma pazīstamas vietas, bet bijis es tur neesmu 2. formāli, vārda pēc ∙ ta on olnud oma lastele ainult nimepidi isaks viņš tikai formāli ir bijis tēvs saviem bērniem

normaalne adj {normaalse, normaalset, normaalseid} normāls ∙ normaalne inimene normāls cilvēks; normaalne kehatemperatuur normāla ķermeņa temperatūra; olukord ei ole normaalne stāvoklis nav normāls

nõudmine s {nõudmise, nõudmist, nõudmisi} 1. prasība ∙ poliitilised nõudmised politiskas prasības; nõudmisi rahuldama apmierināt prasības 2. pieprasījums ∙ nõudmiseni hoius pieprasījuma noguldījums; nõudmiseni saadetis sūtījums uz pieprasījumu; selle kauba järele ei ole nõudmist pēc šīs preces nav pieprasījuma

nädala|päev s 1. nedēļas diena ∙ nädalapäevade nimetused nedēļas dienu nosaukumi 2. (daudzskaitlī) apmēram nedēļa ∙ ma ei ole teda nädalapäevad näinud es viņu nedēļu neesmu redzējis

olema v {`olla, olen} būt ∙ ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši

omane b adj {omase, omast, omaseid} 1. raksturīgs, piemītošs ◦ ajastuomane laikmetam raksturīgs ∙ kunstnikule omane stiil māksliniekam raksturīgais stils; sõna niisugune kasutus ei ole eesti keelele omane tāds vārda lietojums igauņu valodai nav raksturīgs 2. tuvs, pazīstams, savs ∙ siin on kõik nii omane nagu kodus te viss ir tik tuvs kā mājās; südamele omane keel sirdij tuva valoda

oma|tahtsi adv labprātīgi, pēc paša vēlēšanās ∙ seda tööd ei ole ta omatahtsi ette võtnud šo darbu viņš nav uzņēmies labprātīgi

ostetav p {ostetava, ostetavat, ostetavaid} 1. pērkams, pirkts ∙ kõik ei ole raha eest ostetav viss nav par naudu nopērkams; ostetav kaup ejoša prece 2. pērkams, uzpērkams, piekukuļojams ∙ kohtunikud on ostetavad tiesneši ir pērkami

otse|kohe adv 1. nekavējoties, tūlīt pat ∙ otsekohe oli vaja teele asuda ceļā bija jādodas nekavējoties; tulge otsekohe, ärge viitke enam aega! nāciet tūlīt pat, nekavējiet vairs laiku! 2. sar tieši, taisni ∙ seda peaks kunagi ta käest otsekohe küsima tas būtu kādreiz viņam tieši jāuzprasa; pilv liigub otsekohe meie peale mākonis nāk taisni uz mums 3. sar pavisam ∙ otsekohe vale see jutt ei ole pavisam nepatiess tas stāsts nav

otse|kohene adj 1. atklāts, vaļsirdīgs, tiešs ∙ otse­kohene küsimus atklāts jautājums; ta ei ole minu vastu otsekohene viņš nav atklāts pret mani 2. tūlītējs, ļoti drīzs ∙ ootasime tema otsekohest saabumist gaidījām viņu ierodamies kuru katru mirkli 3. sar tiešs, burtisks ∙ otsekohene kohustus tiešs pienākums; sõna otsekoheses mõttes vārda burtiskajā nozīmē 4. novec taisns ∙ lai ja otsekohene tee plats un taisns ceļš

otseselt adv 1. tieši, nepastarpināti ∙ teda see küsimus otseselt ei puudutanud viņu šis jautājums tieši neskāra; küsi otseselt, mis sind huvitab jautā tieši, kas tevi interesē 2. gluži ∙ otseselt kohustuslik see ei ole gluži obligāti tas nav; otseselt sõbrad pole me kunagi olnud draugi mēs nekad neesam bijuši

välja paistma 1. būt redzamam, būt saskatāmam ∙ laps ei paista teiste tagant välja bērns aiz citiem nav redzams 2. būt redzamam, būt skaidram, būt noprotamam ∙ nagu jutust välja paistab, on ta eluga rahu no sarunas top skaidrs, ka viņš ir apmierināts ar dzīvi; ta ei lasknud kuidagi välja paista, et asi teda huvitab viņš nekā neļāva noprast, ka lieta viņu interesē 3. šķist, izskatīties ∙ ta ei ole nii vana, kui välja paistab viņš nav tik vecs, kā šķiet 4. izcelties, būt ievērojamam ∙ ta pole millegagi eriti välja paistnud viņš ne ar ko īpaši nav izcēlies

peenike[ne] b adj {peenikese, peenikest, peenikesi} 1. tievs, smalks ∙ peenike nöör tieva aukla; peenike nõel tieva adata; peenikeste patsidega tüdruk meitene ar tievām bizītēm; peenike linane riie smalks lina audums 2. smalks, sīks ∙ väga peenike pulber ļoti smalks pulveris; mul ei ole peenikest raha man nav sīknaudas 3. smalks, izsmalcināts ∙ peenike härra smalks kungs; peenikesed toidud smalki ēdieni; see oli väga peenike töö tas bija ļoti smalks darbs 4. smalks, viltīgs ∙ peenike nali smalks joks; peenike suli smalks blēdis

`piisk s {piisa, `piiska, `piisku} lāse, pile ∙ puudelt ja põõsastelt tilkus suuri piisku no kokiem un krūmiem pilēja lielas lāses; õlut ei ole enam piiskagi järel alus vairs nav atlicis ne piles

pilku|püüdev p skatienu piesaistošs, atraktīvs ∙ seda pilkupüüdvat autot meie naabril enam ei ole mūsu kaimiņam vairs nav tās atraktīvās automašīnas

pooltki adv pat uz pusi ∙ ta pole pooltki nii kena kui varem viņš vairs nav uz pusi tik skaists kā agrāk; asi ei ole pooltki nii tõsine, nagu sa arvad lieta nav pat uz pusi tik svarīga, kā tev šķiet

puutuma v 1. skart, pieskarties, aiztikt ∙ nii madal ruum, et pea puutub vastu lage tik zema telpa, ka galva skar griestus; varusid me ei puutunud krājumiem mēs nepieskārāmies; ära puutu mind, ma ei ole sulle midagi teinud neaiztiec mani, es tev neko neesmu izdarījis; see märkus puutus teda väga šī piezīme viņu ļoti aizskāra 2. skart, attiekties ∙ see ei puutu minusse tas mani neskar 3. gadīties ∙ teel puutus mulle sõber vastu ceļā man gadījās pretī draugs

päralt pop 1. priekš, piederot ∙ sa ei ole ainult enese päralt, sul on perekond tu nepiederi tikai sev, tev ir ģimene; noorte päralt on tulevik jaunajiem pieder nākotne 2. (lādējoties) pēc ∙ kuradi päralt velna pēc

päris a adj {indekl.} īsts, īstens ∙ see ei ole päris hõbe tas nav īsts sudrabs

`pääs s {pääsu, `pääsu, `pääse} 1. izeja ∙ kinosaalist on pääs tänavale kinozālei ir izeja uz ielu; ainus pääs on vastu hakata vienīgā izeja ir pretoties 2. glābiņš ∙ õnnetuse eest ei ole pääsu no nelaimes nav glābiņa 3. piekļuve, pieeja ∙ tal on vaba pääs arhiividesse viņam ir brīva piekļuve arhīviem 4. iekļūšana, izkļūšana ∙ võistkond üritab esiliigasse pääsu komanda mēģina iekļūt pirmajā līgā

raadius s {raadius, raadiust, raadiusi} rādiuss ∙ ringjoone raadius riņķa līnijas rādiuss; kahe kilomeetri raadiuses ei ole ühtki hoonet divu kilometru rādiusā nav nevienas ēkas

sama|sugune pr tāds pats ∙ maailm ei ole enam samasugune kui sada aastat tagasi pasaule vairs nav tāda pati kā pirms simt gadiem

seadus|pära s likumsakarība ∙ siin ei ole mingit seaduspära te nav nekādas likumsakarības

sellegi|poolest adv 1. tomēr ∙ abielus nad ei ole, aga elavad sellegipoolest koos precējušies viņi nav, tomēr dzīvo kopā 2. arī tajā ziņā, arī tāpēc ∙ ta on veel sellegipoolest iseäralik, et käib kaabuga viņš ir savāds arī tāpēc, ka staigā ar platmali

selle|nimeline adj ar tādu vārdu, ar tādu uzvārdu, ar tādu nosaukumu ∙ sellenimelist küla kaardil ei ole kartē nav ciemata ar tādu nosaukumu

senini adv līdz šim, līdz šim laikam ∙ ma ei ole senini midagi imelikku märganud es līdz šim laikam neko dīvainu neesmu pamanījis

sinu|sugune adj tev līdzīgs, tāds kā tu ∙ poiss tahab sinusuguseks saada zēns grib kļūt līdzīgs tev; sinusugustel ei ole siin midagi teha tādiem kā tu te nav ko darīt

sugu|puu s ciltskoks, dzimtas koks, raduraksti ∙ ma ei ole oma sugupuud eriti uurinud es neesmu īpaši pētījis savu ciltskoku

üles sulatama izkausēt, atkausēt ∙ ta sulatas kõik vaha üles viņš izkausēja visu vasku; seda inimest ei ole kerge üles sulatada šo cilvēku nav viegli atkausēt

surm|kindel adj pilnīgi pārliecināts ∙ ma ei ole selles surmkindel es par to neesmu pilnīgi pārliecināts

suu|täis s kumoss, malks ∙ suutäis leiba kumoss maizes; ta loeb suutäisi viņš skaita kumosus; ta ei ole suutäitki söönud viņš nav ne kumosiņa ēdis; koer haukus paar suutäit suns pāris reižu ierējās ∆ rasvane suutäis trekns kumoss

sõrme|ots s pirkstgals, pirksta gals ∙ ma ei ole teda sõrmeotsagagi puudutanud es neesmu viņam ne pirkstu piedūris; kinnaste sõrmeotsad cimdu pirkstgali ∆ mitte sõrmeotsagi liigutama ne pirkstu nepakustināt

sünnis adj {`sündsa, `sündsat, `sündsaid} 1. piedienīgs, pieklājīgs ∙ sünnis pakkumine piedienīgs piedāvājums 2. piemērots, atbilstošs ∙ täiesti sünnis inimene selleks ametiks šim amatam pilnībā piemērots cilvēks; kooliõpetaja pidas piduliku sündmuse puhul sündsa kõne skolotājs teica svinīgajam notikumam atbilstošu runu 3. piedienīgi, pieklājīgi ∙ supluspaigas alasti viibida ei olnud sünnis atrasties kailam peldvietā nebija piedienīgi; hiljaks jääda ei ole sünnis nokavēt nav pieklājīgi

taganemis|tee s atkāpšanās ceļš ∙ taganemisteed enam ei ole atkāpšanās ceļa vairs nav

tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot ∙ süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt ∙ tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt ∙ mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties ∙ võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt ∙ tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties ∙ sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt ∙ see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties ∙ tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties ∙ tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot ∙ kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt ∙ laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs

tema|sugune adj līdzīgs viņam, tāds kā viņš ∙ temasugustel ei ole siin kohta tādiem kā viņš te nav vietas

terviklikult adv pilnībā, veselā veidā ∙ linnus ei ole terviklikult säilinud pilskalns nav pilnībā saglabājies